šalkot
šalkot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Salkt1, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
PiemēriKad apklusa motors, varēja skaidri dzirdēt, kā virs galvas šalko priedes.
- Kad apklusa motors, varēja skaidri dzirdēt, kā virs galvas šalko priedes.
- Silts vējš klusu šalkoja koku zaros.
- Klusi šalko jūra bālēdama..
- pārn. Vasarnīca kļūst par dzejnieku, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku pulcēšanās vietu, kurai laika strāvas šalkot šalko cauri.
1.1.trans.
Piemēri..Plieņciema priedes aktrisei šalko klusuma melodijas..
- ..Plieņciema priedes aktrisei šalko klusuma melodijas..
2.Šalkt2, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
PiemēriMilzīgajā Varšavas teātri šalkoja ovācijas par godu jaunajai latviešu baleta zvaigznei..
- Milzīgajā Varšavas teātri šalkoja ovācijas par godu jaunajai latviešu baleta zvaigznei..
- Pēc lekcijas zāle šalkoja. Runātājam uzdeva ironiskus jautājumus..
- Apakšējā gaitenī, kas no balsīm un soļiem šalkoja kā ūdens tece stalaktītu alā, viņš starpbrīdī saskrējās ar Ivaru..
Avoti: 7-2. sējums