Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krītiņš2
krītiņš [krītiņš] -a, v.
Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
PiemēriSpraužamos krītiņus lieto seklās un zālainās vietās, kur gremdējamos krītiņus nevar tik viegli nolaist līdz dibenam..
  • Spraužamos krītiņus lieto seklās un zālainās vietās, kur gremdējamos krītiņus nevar tik viegli nolaist līdz dibenam..
  • Man būtu paticis, ja arī viņa nāktu pārcilāt krītiņus. Nakts bija tik bezgalīga un krāšņa, ka tās skaistuma pietiktu visiem.
Avoti: 4. sējums