bezmiegs
bezmiegs -a, v.; tikai vsk.
1.Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
PiemēriBezmiega murgi.
- Bezmiega murgi.
- Zāles pret bezmiegu.
- Naktīs mocīja bezmiegs. Rītos viņa jau sen vairs neatmodās īsti atspirgusi, pēc negulētajām naktīm augas dienas visā miesā gruzdēja sāpīgs nogurums.
- Daudzi pazīst nogurdinošās un mokošās bezmiega stundas. Guli gultā ar smagu galvu, brīžiem tā kā iesnaudies, bet īsta miega nav.
- ..Atāls pēdējās naktīs nevarēja gulēt. Viņam likās nervi degam un smadzenes sabrūkam no bezmiega.
2.Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī). Nomods.
Piemēri..pēc vakardienas zvejas vīri tikai krietni pēc pusnakts aizgājuši pie miera... Jankam un vēl dažiem no komandas vīriem acis no bezmiega tādas sarkanīgas.
- ..pēc vakardienas zvejas vīri tikai krietni pēc pusnakts aizgājuši pie miera... Jankam un vēl dažiem no komandas vīriem acis no bezmiega tādas sarkanīgas.
- Nakts Zvejniekam pagāja bezmiegā un gaidās. Viņu nospieda smagā atbildības nasta.
- Kapteinis nolēma atgulties. Priekšā droši vien gaidāma gara bezmiega nakts, un pāris stundas snaudas tādā reizē daudz ko nozīmēja.
Avoti: 2. sējums