bezmiesīgs
bezmiesīgs -ais; s. -a, -ā
bezmiesīgi apst.; novec.
1.Nemateriāls.
Piemēri..vēl mums blakām dzīvo cilvēki, kuri tic nekad neviena neredzētu dievu, eņģeļu un velnu esamībai,.. «bezmiesīgajām debesu būtnēm..».
1.1.pārn. Tāds, kam nav konkrēta, reāla satura. Nekonkrēts.
PiemēriVairākās vietās [dzejoļos] sastopamies ar kaut kādiem bezmiesīgiem «mēs», taču nēsāti ēkām neviena dzīva cilvēka, nedzirdam neviena viņu teikta vārda.
Avoti: 2. sējums