Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezmērķība
bezmērķība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLai karas Kristiņš [vecpuisis] no dzīves apnikuma un bezmērķības. Pēteris Lagzda to gan nekad nedarīs. Viņam sava Velta [meita]..
Avoti: 2. sējums