bezmiegs
bezmiegs -a, v.; tikai vsk.
1.Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
PiemēriBezmiega murgi.
2.Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī). Nomods.
Piemēri..pēc vakardienas zvejas vīri tikai krietni pēc pusnakts aizgājuši pie miera... Jankam un vēl dažiem no komandas vīriem acis no bezmiega tādas sarkanīgas.
Avoti: 2. sējums