Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezmugurkaula
bezmugurkaula ģen., nelok.; reti
Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
PiemēriRedaktors Leitāns bija bailīgs un bezmugurkaula cilvēciņš.
Avoti: 2. sējums