Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
beznaģe
beznaģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.; sar.
Cepure bez naga.
PiemēriDivi strīpainos kamzoļos ģērbti cilvēki, pelēkām beznaģēm galvās, notupušies [cietuma pagalmā] urbināja zāli no spraugām.
Avoti: 2. sējums