skerco
skerco nelok., v.; mūz.
Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa. Viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
PiemēriSkerco veidoti pa lielākai daļai trijos posmos, pie kam abi malējie posmi ir vienādi, bet vidusdaļa kontrastējoša, piemēram, dzirkstošo, straujo mūziku uz brīdi nomaina liriska epizode.
Avoti: 7-1. sējums