Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runātīgums
runātīgums -a, v.; parasti vsk.; reti
Runīgums.
PiemēriBoļeslavam [frizierim].. nepiemīt dažam labam viņa amata brālim tik raksturīgais runātīgums.
Avoti: 6-2. sējums