nošļākt
nošļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu
1.trans. Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
PiemēriViņš nošļāca mani ar ūdeni.
- Viņš nošļāca mani ar ūdeni.
- Kāds smagais auto, bremzējot pārāk tuvu ietves malai, nošļāca mani ar dubļiem.
1.1.Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
PiemēriLāgiem ūdens šļāces ietriecās jahtas dūmenī, pa vēja caurulēm ieplūda mašīnu telpā un nošļāca jūrniekus ar ledainu dušu.
- Lāgiem ūdens šļāces ietriecās jahtas dūmenī, pa vēja caurulēm ieplūda mašīnu telpā un nošļāca jūrniekus ar ledainu dušu.
- Viņš iebrida ūdenī, un viļņi to nošļāca slapju.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, Vienu reizi šļākt. Nošļākties (2).
PiemēriPriekšgals [kuģim] brīdi pa brīdim panira zem tumša vaļņa, nošļāca ūdens, uzdvesdams saltu, it kā noslēpumainu dziļuma elpu.
- Priekšgals [kuģim] brīdi pa brīdim panira zem tumša vaļņa, nošļāca ūdens, uzdvesdams saltu, it kā noslēpumainu dziļuma elpu.
- Rasa nošļāca visapkārt.
Avoti: 5. sējums