bezgodīgs
bezgodīgs -ais; s. -a, -ā
bezgodīgi apst.; pareti
1.Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu. Negodīgs.
PiemēriBezgodīgs cilvēks.
- Bezgodīgs cilvēks.
- Eberhardīne: Te nu tu esi godīgs namatēvs, kad nezini, kas ienāk tavā namā! Tādas bezgodīgas personas drīkst rādīties mūsu starpā un mūs apmest ar kaunu!
- ..paši pircēji bija devuši iespēju bezgodīgajai veikalniecei iedzīvoties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
PiemēriBezgodīga rīcība.
- Bezgodīga rīcība.
- Bezgodīgi izturēties.
- Bezgodīgi runāt.
Avoti: 2. sējums