aizspraudīt
aizspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
PiemēriAizspraudīt zarus aiz sijas.
2.Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
PiemēriSaplēstos svārkus aizspraudīt ar adatām.
Avoti: 1. sējums