Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
patukšs
patukšs -ais; s. -a, -ā
patukši apst.
1.Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) – parasti par vietu, telpu.
PiemēriPatukšs vilciens.
  • Patukšs vilciens.
  • Patukšas ielas.
  • Patukšs grāmatu plaukts.
  • Tirgus šodien bija patukšs... Pajūgu ne vairāk par desmit..
  • Dārzos patukšs. Tikai atsevišķi pāri virzījās pa līkumotajiem celiņiem.
  • ..murdi ir patukši, tikai retos pāri par simtu nēģu.
1.1.Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) – par laiku, laikposmu.
PiemēriTas ir tāds patukšs laiciņš [bibliotēkā] - studenti vēl lekcijās, lasītāju pamaz.
  • Tas ir tāds patukšs laiciņš [bibliotēkā] - studenti vēl lekcijās, lasītāju pamaz.
2.Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
Piemēri..tikai tāds patukšs viņš bij, lielīgs un aušīgs.
  • ..tikai tāds patukšs viņš bij, lielīgs un aušīgs.
2.1.Tāds, kurā ir samērā maz vērtīga, nopietna satura.
PiemēriPatukša saruna.
  • Patukša saruna.
  • Patukšs joks.
  • Patukši diskutēt.
  • Uzvedums nav viscaur vienlīdz spriegi izturēts. Ir iekritieni, patukšas epizodes..
Avoti: 6-1. sējums