Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepilnvērtīgums
-a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepilnvērtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnvērtība (1).
PiemēriDarba nepilnvērtīgums.
2.Vispārināta īpašība → nepilnvērtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnvērtība (2).
PiemēriCilvēka nepilnvērtīgums.
Avoti: