saslaukas
saslaukas -u, s.; tikai dsk.
1.Tas (parasti gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā.
PiemēriPa logiem varēja redzēt dubļaino nebruģēto tirgus laukumu ar saslauku čupām gar malām..
Stabili vārdu savienojumiSaslauku lāpstiņa.
1.1.pārn. Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
PiemēriViņš nožēlā pašūpoja galvu, skaidri likdams saprast, ka nācis kādas lielas nozīmības dēļ, bet šeit viņam liek priekšā dzīves sīkumu saslaukas.
Avoti: 7-1. sējums