saslavēt
saslavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt.
Piemēri«Esmu pārāk saslavēta,» Māra sacīja. «Man pierakstīti gandrīz vai visi tikumi, kādi vien var būt.»
- «Esmu pārāk saslavēta,» Māra sacīja. «Man pierakstīti gandrīz vai visi tikumi, kādi vien var būt.»
- Mārtiņš sētsvidū saslavēja Muguru saimnieci: viņa izskatījās jaunāka kā abas meitas.
- Savā laikā ne vienā vien pat kritikas saslavēta romānā, drāmā un poēmā dzīves sarežģītās nopietnības atveidu aizstāja pakrāsots, lētas romantikas caurausts tēlojums.
Avoti: 7-1. sējums