saslaucīt
saslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSaslaucīt gružus.
- Saslaucīt gružus.
- Saslaucīt nobirušās lapas kaudzē.
- Viņa rūpīgi saslauka lauskas.
- ..vecis saslaucīja no galda maizes drupatas, iemeta mutē..
- Viņš saslaucīja sēklu pabiras papīra maisiņā..
- pārn. Četri vēji iet pa lauku, Četri vēji manī mīt. Vēja slota mūžu slauka, Nevar vējus saslaucīt.
1.1.Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
PiemēriSaslaucīt nobirušo lapu kaudzi.
- Saslaucīt nobirušo lapu kaudzi.
1.2.Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
Piemēri..rokas tā vien tiecas.. uz grīdas izšļakstītu ūdeni saslaucīt.
- ..rokas tā vien tiecas.. uz grīdas izšļakstītu ūdeni saslaucīt.
2.Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt3.
PiemēriKomandieris noņēma cepuri un noslaucīja kabatas lakatiņā pieri. Lakatiņš bija netīrs, saslaucīts kājauta pelēkumā.
- Komandieris noņēma cepuri un noslaucīja kabatas lakatiņā pieri. Lakatiņš bija netīrs, saslaucīts kājauta pelēkumā.
Avoti: 7-1. sējums