saslaucīt
saslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSaslaucīt gružus.
1.1.Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
PiemēriSaslaucīt nobirušo lapu kaudzi.
1.2.Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
Piemēri..rokas tā vien tiecas.. uz grīdas izšļakstītu ūdeni saslaucīt.
2.Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt3.
PiemēriKomandieris noņēma cepuri un noslaucīja kabatas lakatiņā pieri. Lakatiņš bija netīrs, saslaucīts kājauta pelēkumā.
Avoti: 7-1. sējums