trumpis
trumpis -pja, v.
1.Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
Piemēri«Kņopējiet [pogājiet], vecīši, jau laikus vaļā makus!» Jānis smējās, plīkšķinot trumpi pēc trumpja. «Še... še... še... Un šito esi redzējis?»
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt trumpi (retāk kārti).
1.1.pārn.; sar. Tas, kas rada priekšrocības, ir izdevīgs.
PiemēriMēs dzīvojam pie jūras, un tas ir mūsu trumpis. Lai tiktu pie bagātības, nevajag ne muižas, ne fabrikas. Mums jābūvē kuģi. Jādibina rēderejas.
Avoti: 7-2. sējums