Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepilnvērtība
nepilnvērtība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepilnvērtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMateriālu nepilnvērtība.
2.Vispārināta īpašība → nepilnvērtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes slimīgi pārdzīvo savu fizisko nepilnvērtību, viņām liekas, ka ikviens garāmgājējs to redz un nosoda.
Avoti: 5. sējums