vērts
vērts s. -a; parasti ar nenot. galotni
1.Tāds, kura vērtība1 atbilst kā cita vērtībai. Arī vērtīgs1.
Piemēri«Vai tie mani pūra palagi nav neko vērti, kas tev paliks?»
- «Vai tie mani pūra palagi nav neko vērti, kas tev paliks?»
- Es esmu pret kokiem, Kas dažiem vien īpašums ērts, Pret ābelēm, kurās ik ābols ar naudu tiek svērts, Kur ziedam jau taujā, cik rudenī auglis būs vērts.
- Attīrīšanas iekārta tiešām ir uzmanības vērta! Tai ir noslēgtas darbības cikls: netīrais ūdens tiks attīrīts, un to atkal izmantos mašīnu mazgāšanai.
1.1.apst. nozīmē Tā, ka atmaksājas. Tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi.
PiemēriLabība neko vairs nemaksāja, linus sēt pavisam nebij vērts.
- Labība neko vairs nemaksāja, linus sēt pavisam nebij vērts.
- «Džims domā, ka šos maisus nav vērts lāpīt, ka žurkas un peles tikpat tos saēdīs.»
- Šekspīrs: Labi, es neatsakos no cīņas! — Kendels: Vai vērts, Viljam, — sievietes dēļ? — Šekspīrs: Ir vērts, Kendel! Klauns grib cīnīties par savām cilvēka tiesībām!
1.2.Tāds, kura vērtība2 atbilst kā cita vērtībai. Arī vērtīgs2.
PiemēriSandra: Saki - vai tu tomēr nenožēlo? Manis dēļ tu zaudēji labu dzīvokli, manis dēļ varbūt sabojāji savu karjeru.. Vai es esmu tā vērta?
- Sandra: Saki - vai tu tomēr nenožēlo? Manis dēļ tu zaudēji labu dzīvokli, manis dēļ varbūt sabojāji savu karjeru.. Vai es esmu tā vērta?
- Asju dancināja Smiltāju jaunekļi un vērtie vīri..
Stabili vārdu savienojumi(Plika) graša vērts. Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts. Zelta vērts.
- (Plika) graša vērts — sar. Mazvērtīgs.
- Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts — sar. Saka par ko nevērtīgu.
- Zelta vērts — Ļoti vērtīgs.
Avoti: 8. sējums