vērtība
vērtība -as, s.
1.Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
PiemēriDabas vērtības.
Stabili vārdu savienojumiLietošanas vērtība.
1.1.Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu). Arī cena1.
PiemēriPreces vērtība latos.
Stabili vārdu savienojumiVērtības zīme.
1.2.Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
PiemēriKrāt materiālas vērtības.
2.Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
PiemēriPersonības morālā vērtība.
2.1.Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
PiemēriLatviešu aktiermākslā Harijs Liepiņš ir neatkārtojama vērtība.
3.filoz., psih. Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
PiemēriVērtību sistēma.
Stabili vārdu savienojumiVērtību orientācija.
4.mat., fiz. Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
PiemēriSkaitliska vērtība.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtā vērtība.
Avoti: 8. sējums