pilnasinīgs
pilnasinīgs -ais; s. -a, -ā
pilnasinīgi apst.
1.Veselīgs (par cilvēkiem). Fiziski un garīgi spēcīgs.
PiemēriLīdz mūža vakaram komponists atceras.. ziedošās un pilnasinīgās aukles glāstus, bet nekur nerunā par mātes izrādītu mīlestību.
1.1.Veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
PiemēriPilnasinīgi vaigi.
2.Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
PiemēriAspazijas varoņi.. ieguvuši lielu dzīvīgumu. Kad nu šādi pilnīgi noticami, pilnasinīgi tēli izrādē sanāk konfliktos, tad mēs dzīvojam līdzi viņu dzīvei..
3.Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi. Tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
PiemēriCilvēki spriegi strādāja, ciemā virmodama ritēja pilnasinīga dzīve.
Avoti: 6-2. sējums