savērt
savērt -veru, -ver, -ver, pag. -vēru; trans.
1.Verot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSavērt diegos sēnes žāvēšanai.
- Savērt diegos sēnes žāvēšanai.
- Savērt diegus adatās.
- Te smaržoja pēc āboliem. Šķēlītēs sagriezti un diegā savērti, tie karājās saulē pie loga.
- Strādnieces reņģes pienesa pie galdiem, tad ar rokām savēra tās uz iesmiem..
- ..valdnieks.. valkājot dārgu kaklarotu - zīda auklā savērtas simt astoņas lielas, skaistas pērles un rubīnus..
- Meitenes spraudīja kartupeļos zeltainus salmus, iznāca mazas saulītes, zvaigznes un dažādas nenosakāmas figūras. Garās virtenēs savērtas, tās pārmainīs zāles darbdienīgo izskatu.
- pārn. Kas šorīt dzidrumu savēris uz skujām, zāles un stiebriem?
- Zarēnu Kārlis reiz skolā.. bij savēris pirkstu durvīs, labi, ka kreisajai rokai, ar labo varēja rakstīt.
Stabili vārdu savienojumiSavērt (arī ievērt, iespiest u. tml.) durvīs.
- Savērt (arī ievērt, iespiest u. tml.) durvīs — Saspiest (ko), verot durvis ciet.
1.1.Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem).
PiemēriSavērt kaklarotu.
- Savērt kaklarotu.
Avoti: 7-1. sējums