Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
maņa
maņa -as, s.
1.Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
PiemēriDzirdes maņa.
Stabili vārdu savienojumiMaņu orgāns.
2.novec. Samaņa.
PiemēriLūkojās kā bez maņas visapkārt.
3.novec. Izpratne, saprašana. Arī iemaņa.
Piemēri..viņa [meita] palaidās uz māti, ka tā ar savu dzīves maņu un gudrību.. visu novedīs labā galā.
3.1.Nojauta.
PiemēriNegaidīti kaut kur dziļi laužas Tādas it kā jausmas, it kā maņas..
Avoti: 5. sējums