aizgrūst
aizgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot aizdabūt pro. imperf. Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizgrūst akmeni.
- Aizgrūst akmeni.
- Aizgrūst gultu aiz aizkara.
- ..[sieviete] taisījās aizgrūst [malkas] pagales ar kāju prom..
- Jā, tas ir Veinšteina kaps, un arī akmens radze no tā nav aizgrūsta nost.
- Tiklīdz padzirdēju vedējus braucam, brālis paķēra kārti pa vecam paradumam un skrēja aizgrūst priekšā, lai tos drusciņ pajokotu un patincinātu.
1.1.fizk. Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
Piemēri..lodi aizgrūž vai disku aizlidina tālāk ne katrreiz tas, kas fiziski spēcīgāks, bet gan tas, kas veiklāks..
- ..lodi aizgrūž vai disku aizlidina tālāk ne katrreiz tas, kas fiziski spēcīgāks, bet gan tas, kas veiklāks..
2.Grūžot aizvērt.
PiemēriAizgrūst durvis.
- Aizgrūst durvis.
- Aizgrūst aizbīdni.
- ..viņš nu izlēca pa logu, to no ārpuses aizgrūzdams..
- ..mamma velk vaļā atvilktnes un atkal aizgrūž tās ciet..
Avoti: 1. sējums