Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šaipus2
šaipus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
PiemēriPēkšņi no kalna nākošais briedis iebaurojās šaipus nogruvuma..
Avoti: 7-2. sējums