šaipus2
šaipus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
PiemēriPēkšņi no kalna nākošais briedis iebaurojās šaipus nogruvuma..
- Pēkšņi no kalna nākošais briedis iebaurojās šaipus nogruvuma..
- Nariškins:.. es devos pretī princesei, lai viņu saņemtu ar pienācīgu godu. Es viņu sagaidīju šaipus Jelgavas.
- Poļi un leiši it kā esot jau šaipus Līgatnei.
Avoti: 7-2. sējums