reaktīvs1
reaktīvs -ais; s. -a, -ā
reaktīvi apst.
1.fiz., tehn. Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu, kura rodas masas zuduma dēļ. Tāds, kurā izmanto šādu impulsa maiņu.
PiemēriReaktīva kustība.
- Reaktīva kustība.
- Reaktīvs spēks.
- Reaktīva strūkla.
- Reaktīvais dzinējs.
- Reaktīvā turbīna.
- Reaktīvais ierocis.
- Reaktīvais šāviņš.
- ..viļņu rēkoņā ielauzās vēl kāda skaņa. Mēs paskatījāmies augšup. Tas bija reaktīvais bumbvedējs.
- ..mūsdienu reaktīvās lidmašīnas lido ar 3000 kilometru ātrumu stundā 30 tūkstošu metru augstumā.
- Piesalušu ogļu kārtu [vagonos] tagad notīra ar reaktīvu iekārtu..
2.el. Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte. Tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
PiemēriReaktīvā pretestība.
- Reaktīvā pretestība.
- Reaktīvā jauda.
- Reaktīvais spriegums.
- Reaktīvais elektromotors.
- Pēc strāvas un sprieguma vienādojumiem redzams, ka spolē plūstoša strāva atpaliek fāzē par 90° no sprieguma. Šādu strāvu sauc par reaktīvo induktīvo strāvu.
3.fiziol. Saistīts ar reakciju [1] (2), tai raksturīgs. Tāds, kas rodas reakcijas [1] (2) rezultātā.
PiemēriAp tuberkulozes perēkli rodas reaktīva iekaisuma josla..
- Ap tuberkulozes perēkli rodas reaktīva iekaisuma josla..
- Reaktīvs uzbudinājums.. rodas pēkšņi un izpaužas ar haotisku, nesakarīgu uzbudinājumu, kustīgumu, runāšanu, kliegšanu.
- Pašnāvības mēģinājumu iemesli bija attiecināmi uz šizofrēniju (6,7%), reaktīvas psihozes stāvokli (14,5%)..
4.fiz. Saistīts ar reakciju [1] (4), tai raksturīgs.
Avoti: 6-2. sējums