reālisms
reālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
PiemēriAntīkais reālisms.
Stabili vārdu savienojumiKritizētājs reālisms. Sociālistiskais reālisms.
2.Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
Piemēri..iepriecina reālisms un pārdomātība gan mūsu panākumu, gan to problēmu novērtēšanā, kuras vēl gaida savu atrisinājumu.
3.filoz. Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
PiemēriSholastiskā filozofijā reālisms bija galēji ideālistisks. Sholastiķi reālisti atzina, ka reāli eksistē tikai vispārīgi jēdzieni.., turpretim materiālas lietas ir tikai šķietamas.
4.filoz. Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
Stabili vārdu savienojumiKritiskais reālisms. Naivais reālisms.
Avoti: 6-2. sējums