reālists
reālists -a, v.
reāliste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
PiemēriKritizētājs reālists.
- Kritizētājs reālists.
- Visi deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta sākuma lielo krievu reālistu darbi ir nemitīgi dzīves jēgas meklējumi, cilvēka un sabiedrības sarežģīto attieksmju spogulis.
- Reālistu darbos simpātisks ir psiholoģisko un sadzīves detaļu pārliecinošais spēks.
- Tāds nu ir [Jānis] Rozentāls, un tāds viņš paliks - lirisks reālists ar samtaini maigām dabas toņu niansēm.
2.Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
PiemēriValdemārs bija reālists. Cīņā pret pārvācošanu viņš izmantoja Baltijas pārkrievošanas ideju, cerēdams, ka, uzrīdot cara valsts ierēdniecību vācu muižniekiem, tiks panākts Baltijas zemnieku stāvokļa uzlabojums..
- Valdemārs bija reālists. Cīņā pret pārvācošanu viņš izmantoja Baltijas pārkrievošanas ideju, cerēdams, ka, uzrīdot cara valsts ierēdniecību vācu muižniekiem, tiks panākts Baltijas zemnieku stāvokļa uzlabojums..
- «Es uzskatu, ka cilvēkam jābūt gudram, jo galu galā citas dzīves nebūs... mēs esam reālisti, vai ne, mazais?»
3.Reālisma (3) piekritējs.
PiemēriNominālisti sholastiskā filozofijā pretstatā reālistiem atzina tikai atsevišķu lietu objektīvu eksistenci.
- Nominālisti sholastiskā filozofijā pretstatā reālistiem atzina tikai atsevišķu lietu objektīvu eksistenci.
4.Reālisma (4) piekritējs.
5.neakt. Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
PiemēriViņš paklāja pie kaudzes savu no pleciem noņemto melno reālista formas mēteli..
- Viņš paklāja pie kaudzes savu no pleciem noņemto melno reālista formas mēteli..
Avoti: 6-2. sējums