realitāte
realitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas patiesi eksistē. Īstenība.
PiemēriDzīves realitāte.
- Dzīves realitāte.
- Sociālā realitāte.
- Realitātes uztvere.
- Bažām par mieru jāiet roku rokā ar ticību sabiedriskajai domai, ar ticību, ka tā spēs apturēt kodolkaru. Man liekas, ka tieši tāda ir pašreizējā realitāte.
- ..pagaidām pat nav manāma tendence plēsoņu skaitam samazināties un to nodarītie lielie materiālie zaudējumi medību faunai un lopkopībai šodien ir bēdīga realitāte.
- Savās filmās viņš realitāti tiecās pacelt augstākā pakāpē, taču allaž balstījās uz dzīves īstenību.
2.Vispārināta īpašība → reāls [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPlāna realitāte.
- Plāna realitāte.
Avoti: 6-2. sējums