reālība
reālība -as, s.; parasti vsk.; reti
Īstenība. Realitāte.
PiemēriTad viņam sāka likties, ka grāvieni vairs nav sapnis, bet reālība, un ap to viļņo liesmas.
- Tad viņam sāka likties, ka grāvieni vairs nav sapnis, bet reālība, un ap to viļņo liesmas.
- Nav mākslinieka uzdevums Tvert sīko reālības līdzību; Viņš meklē gara izpausmi..
- Nikolaja Mūrnieka izrādes nekad nav iegrimušas korektumā, pasmagā reālībā, izskaistinātu bildīšu virtenē.
Avoti: 6-2. sējums