dievišķs
dievišķs -ais; s. -a, -ā
dievišķi (2) apst.
1.Saistīts ar dievu. Arī pārdabisks.
PiemēriVajadzīgs kāds nemateriāls (dievišķs) process, kas šo [debess ķermeņu] tāldarbību vienā mirklī pārnes no viena debess ķermeņa uz otru. Tā Ņūtons gribot negribot nonāca pie reliģijas.
- Vajadzīgs kāds nemateriāls (dievišķs) process, kas šo [debess ķermeņu] tāldarbību vienā mirklī pārnes no viena debess ķermeņa uz otru. Tā Ņūtons gribot negribot nonāca pie reliģijas.
- Kas viņi, šie rakstnieki? Vai nereāli, dievišķas ģenialitātes apstaroti tēli vai cilvēki, kas ar spalvu rokās cīnījās par kādu labāku, taisnīgāku dzīves iekārtu?
2.sar. Dievišķīgs2.
Piemēri«Viņam.. ir vēl kāds desmits sīkāku skrambu un belzienu pa visu viņa nepārspējamo, dievišķo, jauko augumu ..»
- «Viņam.. ir vēl kāds desmits sīkāku skrambu un belzienu pa visu viņa nepārspējamo, dievišķo, jauko augumu ..»
Avoti: 2. sējums