dievišķs
dievišķs -ais; s. -a, -ā
dievišķi (2) apst.
1.Saistīts ar dievu. Arī pārdabisks.
PiemēriVajadzīgs kāds nemateriāls (dievišķs) process, kas šo [debess ķermeņu] tāldarbību vienā mirklī pārnes no viena debess ķermeņa uz otru. Tā Ņūtons gribot negribot nonāca pie reliģijas.
2.sar. Dievišķīgs2.
Piemēri«Viņam.. ir vēl kāds desmits sīkāku skrambu un belzienu pa visu viņa nepārspējamo, dievišķo, jauko augumu ..»
Avoti: 2. sējums