zintis
zintis zinšu, vsk. zints, zints, s.; folkl.
Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
PiemēriEs esmu bezspēcīgs kā burvis, Kam zintīs burvestības nav..
- Es esmu bezspēcīgs kā burvis, Kam zintīs burvestības nav..
- Šos [kritiķa] mākslas vēstījumus vajadzēja minēt kā mīklas, tie bija neizprotami un neizsmeļami kā orākula zintis.
- Klētī dzīvo burvis. Ja būsi gudrs un redzīgs, pats ātri viņu atradīsi. Tad palūdz viedo zinšu vīram, lai viņš atļauj tev izstaigāt visu klēti.
- pārn. Pie manām kājām Pienāk jūra klāt, Es kuģu zintis lasu Jūras grāmatā.
Avoti: 8. sējums