Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
reflektors2
reflektors -ais; s. -a, -ā
reflektori apst.; biol.
Saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs. Reflektorisks. Arī refleksīvs1.
PiemēriOrganisma funkciju reflektorā regulācija norit ar centrālās nervu sistēmas - galvas un muguras smadzeņu - starpniecību.
Avoti: 6-2. sējums