veltījums
veltījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → veltīt1.
PiemēriPret rudeni ābele un Jēpis lielie draugi: katru rītu Jēpja pirmais skrējums ir uz ābeli, un gandrīz nekad ābele to neatlaiž bez veltījuma.
2.Paveikta darbība, rezultāts → veltīt2.
PiemēriKara gadu lirikā plašu vietu ieņem veltījumi un vēstules tuviem cilvēkiem.
Avoti: 8. sējums