Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veltņtārpi
veltņtārpi -u, vsk. veltņtārps, -a, v.; zool.
Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
Avoti: 8. sējums