velts
velts -ais; s. -a, -ā
velti apst.
1.Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu. Veltīgs.
PiemēriVeltas cerības.
- Veltas cerības.
- Veltas pūles.
- Velti gaidīt atbildi.
- Velti klaudzināt pie aizslēgtām durvīm.
- Velti krāsoto lūpu sārtums mēģināja padarīt seju pilnasinīgāku. Vaigi bij un palika bāli.
- Visa viņa dzīve Līdz sirmiem matiem, Pūlēs un sviedros, Bijusi velta..
- «Tad es esmu velti nācis?» - «Velti, Ernest, tādēļ ka par vēlu.»
1.1.Tāds, kas nav pamatots, arī nav vajadzīgs.
Piemēri..Varbūt atmiņas ir velta krava, kura kavē jūsu vidū būt.
- ..Varbūt atmiņas ir velta krava, kura kavē jūsu vidū būt.
- Jakobīne: Pirmīt es biju ļoti uztraukta un velti apvainoju Minhauzenu.
- Taču ne velti saka, ka arī ceļš uz elli esot bruģēts ar labiem nodomiem.
Stabili vārdu savienojumiVelti (arī par velti) maizi ēd.
- Velti (arī par velti) maizi ēd idioma — Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Avoti: 8. sējums