Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godabiedrs
godabiedrs -a, v.
godabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
PiemēriLielā skaņraža vārds bija tālu pazīstams arī pāri Latvijas robežām, viņš bija daudzu konservatoriju godabiedrs.
Avoti: 3. sējums