Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nelabums
nelabums -a, v.
1.Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
PiemēriUga zemu noliec galvu, viņu reizē pārņēmis šausmīgs vājums un skaidra nelabuma sajūta. Kaut kas kāpj kaklā, spiežas, traucē elpot.
1.1.Funkciju traucējums organismā. Arī slimība.
Piemēri..Valdim piemetas tāds kā nelabums. Viņš stipri piesarkst un sāk svīst.
2.Tas, kas ir saistīts ar ko ļaunu, nevēlamu.
PiemēriNo tam [tā] mums neceļas nekāds labums, bet vienīgi nelabums.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nelabumam. Nelabums apskrien ap sirdi. Nelabums kāpj kaklā (arī mutē).
Avoti: 5. sējums