Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nelabums
nelabums -a, v.
1.Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
PiemēriUga zemu noliec galvu, viņu reizē pārņēmis šausmīgs vājums un skaidra nelabuma sajūta. Kaut kas kāpj kaklā, spiežas, traucē elpot.
  • Uga zemu noliec galvu, viņu reizē pārņēmis šausmīgs vājums un skaidra nelabuma sajūta. Kaut kas kāpj kaklā, spiežas, traucē elpot.
  • Atklājums, ka naudas portfelī vairs nav, uzdzinis tādu nelabumu, ka viņa tikko spējusi piezvanīt vienai no tuvākajām darbabiedrenēm..
  • Osiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
1.1.Funkciju traucējums organismā. Arī slimība.
Piemēri..Valdim piemetas tāds kā nelabums. Viņš stipri piesarkst un sāk svīst.
  • ..Valdim piemetas tāds kā nelabums. Viņš stipri piesarkst un sāk svīst.
  • «Kāpēc es agrāk varēju nedēļu no vietas salt un mirkt uz jūras, un nekādas iesnas un citi nelabumi neķērās man klāt..»
2.Tas, kas ir saistīts ar ko ļaunu, nevēlamu.
PiemēriNo tam [tā] mums neceļas nekāds labums, bet vienīgi nelabums.
  • No tam [tā] mums neceļas nekāds labums, bet vienīgi nelabums.
  • «Pašu nelabo [mežā] sakliegsi!» reizēm rūca arī vectēvs, bet zēns brīnījās: kas gan mežā varot būt par nelabumu?
  • ..arī tiem, kam gaišas galvas un kas ieņem lielas vietas [klaušu laikos], labus darbus veicot, nākas cīnīties ar visādiem nelabumiem..
Stabili vārdu savienojumiLīdz nelabumam. Nelabums apskrien ap sirdi. Nelabums kāpj kaklā (arī mutē).
Avoti: 5. sējums