Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezrūpīgs
bezrūpīgs -ais; s. -a, -ā
bezrūpīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
PiemēriBezrūpīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi. Paviršs, vieglprātīgs.
Piemēri..pagājušajā nedēļā priekšvērpējai.. gadījās brāķis. Tūlīt cehā.. kritizēja bezrūpīgo darba darītāju.
2.Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
PiemēriBezrūpīga valoda.
2.1.Tāds (stāvoklis, laiks), kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
PiemēriBezrūpīga nākotne.
Avoti: 2. sējums