Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezrakstura
bezrakstura ģen., nelok.
Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām.
PiemēriBezrakstura cilvēks.
  • Bezrakstura cilvēks.
  • ..[romāna lasītājam] tiek skaidra šī bezrakstura jaunekļa, piedzīvojumu meklētāja, egoista un gļēvuļa nesimpātiskā daba.
  • Nenogurstošās darba sievietes mūžu saīsināja nelaimīgā laulība ar bezrakstura cilvēku, kas par visu vairāk mīlēja sīvo [degvīnu].
  • 17 gadu vecumā viņš neko lāgā neprata darīt,.. bija bezrakstura puika. Sasniedzis pilngadību, viņš joprojām bija cilvēks bez mugurkaula.
Avoti: 2. sējums