bezrūpīgs
bezrūpīgs -ais; s. -a, -ā
bezrūpīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
PiemēriBezrūpīgs cilvēks.
- Bezrūpīgs cilvēks.
- Viņš [zēns] sabāza rokas kabatās un mēģināja izlikties bezrūpīgs. «Nekas liels jau nav noticis,» viņš sacīja..
1.1.Tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi. Paviršs, vieglprātīgs.
Piemēri..pagājušajā nedēļā priekšvērpējai.. gadījās brāķis. Tūlīt cehā.. kritizēja bezrūpīgo darba darītāju.
- ..pagājušajā nedēļā priekšvērpējai.. gadījās brāķis. Tūlīt cehā.. kritizēja bezrūpīgo darba darītāju.
2.Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
PiemēriBezrūpīga valoda.
- Bezrūpīga valoda.
- Bezrūpīga izturēšanās.
- ..Rita piespiežas un sāk runāt par citām lietām tajā gaišajā un bezrūpīgajā tonī, kas Pēterim līdz šim tā patika..
- ..miegs tur [mājās] tik dziļš un bezrūpīgs kā bērza līksts šūpulī.
- «Kam nu, otrējo māt, tādas lietas vairs pavisam piemini?» Tenis bezrūpīgi atteica. «Lai nu paliek viss, kur bijis, un, kas noticis, noticis.»
2.1.Tāds (stāvoklis, laiks), kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
PiemēriBezrūpīga nākotne.
- Bezrūpīga nākotne.
- Tik svētdienīgi, tik bezrūpīgi [jūrmalā], it kā pasaulē būtu tikai jūra, smiltis un priedes, un viļņotais saules zelts pāri ūdenim..
- ..viņas domās atausa bezrūpīgās bērnības dienas. Viņas tēvs bija labs amatnieks. Un mazā Elīna.. tika lutināta. Katru viņas vēlēšanos tēvs izpildīja.
- ..[izgudrotājam], kurš tagad saņems 1 procentu no panāktā ietaupījuma, nodrošināts bezrūpīgs mūža vakars.
Avoti: 2. sējums