uzlūkot
uzlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
Piemēri..Valentīnu bija pārņēmis tik liels pārsteigums, ka viņa vīru uzlūkoja mēma un nekustīga.
- ..Valentīnu bija pārņēmis tik liels pārsteigums, ka viņa vīru uzlūkoja mēma un nekustīga.
- Vīndeģis raudzījās viņā ar pārākuma sajūtu, ar kādu inkvizitors uzlūko upuri.
- Elza ar izbīli uzlūkoja dažus gredzenus, ķēdītes, rokas sprādzi..
- Locīdams savu patīkamo, vīrišķīgo tenoru, viņš mēdza allaž laipni uzlūkot savas klausītājas..
1.1.Tikt vērstam (kur, uz ko) – par acīm, skatienu.
PiemēriViņas skatiens cauri tumsai uzlūkoja mani pētījoši un smaidīgi.
- Viņas skatiens cauri tumsai uzlūkoja mani pētījoši un smaidīgi.
2.Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
PiemēriLilita Bērziņa ir mūsu aktiermākslas lepnums, viņu Eduards Smiļģis uzlūkoja par Dailes teātra mākslas etalonu.
- Lilita Bērziņa ir mūsu aktiermākslas lepnums, viņu Eduards Smiļģis uzlūkoja par Dailes teātra mākslas etalonu.
- Mēs ar tēvu uzlūkojām sevi par diezgan veiksmīgiem grafologiem.
- Ņūtona «Vispārīgā aritmētika» kā mācību grāmata tagad ir nemoderna, bet tās vēsturiskā nozīme ir saglabājusies, jo šo grāmatu var uzlūkot par mūsdienu algebras sākumu.
- Tautas mutvārdu daiļrade ir uzlūkojama ne tikai par neizsīkstošu tikumisko un estētisko vērtību krātuvi, bet tā ir nozīmīga arī kā filozofisko uzskatu priekšvēstures avots.
3.novec. Uzraudzīt, pieskatīt.
Piemēri«Tu, Anna, uzlūko Eidiņu un, kad raud, - pašūpo...» krustmāte teica iziedama.
- «Tu, Anna, uzlūko Eidiņu un, kad raud, - pašūpo...» krustmāte teica iziedama.
- ..[zēnu] nolika dārzā uzlūkot bišu, - bija gaidāms spiets.
Avoti: 8. sējums