irdens
irdens -ais; s. -a, -ā
irdeni apst.
1.Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu.
PiemēriPirmdien visu dienu krietni sniga, tā ka irdenais sniegs bij līdz ceļiem..
- Pirmdien visu dienu krietni sniga, tā ka irdenais sniegs bij līdz ceļiem..
- Labiem miltiem jābūt irdeniem, bez kunkuļiem..
- Mīklu ilgi nemīca, jo tad sviesta mīklas izstrādājumi ir cieti, bet ne irdeni, trausli.
- Pie irdeniem iežiem pieder smiltis.
- Zemnieks uzmanīgi kāpa pa irdeni uzarto laukmali..
- pārn. Referents atzīmēja, ka romāna kompozīcija ir ļoti irdena, tāpēc tas, tā sakot, lāgā neturas kopā.
1.1.Tāds, kas ir porains, šūnains, nav blīvs (par augiem, to daļām).
PiemēriPavasarī izveidojušās koksnes šūnas dod irdenāku koksni nekā vasarā..
- Pavasarī izveidojušās koksnes šūnas dod irdenāku koksni nekā vasarā..
- Arī virziņu kāpostu lapas veido galviņas, bet tās ir irdenākas nekā galviņkāpostiem.
Avoti: 3. sējums