Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
poligīns
poligīns -ais; s. -a, -ā
poligīni apst.
1.neakt. Saistīts ar poligīniju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPoligīna ģimene.
2.zool. Saistīts ar poligīniju (2), tai raksturīgs.
PiemēriPoligīns putns.
3.bot. Saistīts ar poligīniju (3), tai raksturīgs.
Avoti: 6-2. sējums