vētīt
vētīt vētīju, vētī, vētī, arī vētu, vēti, vēta, pag. vētīju; trans.
1.Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
PiemēriVētīt labību.
- Vētīt labību.
- Vētīt rudzus.
- Vētīt graudus.
- Vētīt kaņepes sietā.
- Antons pa lielākai daļai nodarbojās pa āru: kūla un vētīja atlikušo labību un noglabāja to drošās vietās.
- Redzēju, ka, labību vētījot, kalpi svilpoja, piesaukdami vēju..
- Ar īpašām āboliņa kuļmašīnām izkultās sēklas vētī un šķiro ar mašīnu..
- Saimnieks pēc brokastīm taisījās uz Klidziņu, Matisons bij atsūtījis ziņu, lai atbrauc apskatīt jauno vētījamo mašīnu.
Stabili vārdu savienojumiVētījamā mašīna.
- Vētījamā mašīna — Mašīna sēklu tīrīšanai un šķirošanai.
1.1.intrans.
PiemēriBaumanis vētī; es viņam no otra kakta piegrūžu kūlu..
- Baumanis vētī; es viņam no otra kakta piegrūžu kūlu..
1.2.pārn. Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
PiemēriLaiks atmiņu bez pārtraukuma sijā un vētī, atsevišķus notikumus apvienodams nozīmīgākās un mazāk nozīmīgās sakarībās..
- Laiks atmiņu bez pārtraukuma sijā un vētī, atsevišķus notikumus apvienodams nozīmīgākās un mazāk nozīmīgās sakarībās..
- «..kas tev uz sirds, to paturi pie sevis. Pats pārsvēri un vētī sevi bez žēlastības.»
- Gan savējos, gan citu darbus vētot, Mēs dažkārt mēdzam arī kļūdīties.
Stabili vārdu savienojumiVētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām).
- Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) — Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
Avoti: 8. sējums