atvadas
atvadas -u, s.; tikai dsk.
1.Process, darbība. → atvadīties1. Atvadīšanās, atsveicināšanās.
PiemēriSirsnīgas atvadas.
- Sirsnīgas atvadas.
- ..[operāciju māsa] brauc projām. Pat asaras uz atvadām nobirdinājām.
1.1.ģen. atvadu Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties. Tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
PiemēriAtvadu sveiciens.
- Atvadu sveiciens.
- Atvadu skūpsts.
- Atvadu dziesma.
- Atvadu brīdis.
- Atvadu vakars.
- Atvadu žēlums.
- Atvadu smeldze.
- Teikt atvadu vārdus.
- Bija jau pāri pusnaktij, kad Sklanda [skolotājs] pārnāca no skolas, kur notika izlaiduma akts ar atvadu sarīkojumu.
- «Zināt, kādas ir vislabākās zāles pret atvadu skumjām? Sāciet domāt par jaunu darbu, par jauno, nākošo [skolas] gadu.»
- pārn. ..ir iestājušās siltas un skaidras rudens dienas. Vasaras atvadu dienas.
1.2.dat.: atvadām; apst. nozīmē Šķiroties, atvadoties.
PiemēriRiteņi ieklandējās. Atvadām pavicināju dežurantam. Viņš atbildēja ar galvas mājienu.
- Riteņi ieklandējās. Atvadām pavicināju dežurantam. Viņš atbildēja ar galvas mājienu.
- Kādu braucēju [stacijā] pavadīja pieci seši draugi, atvadām sniedzot tādas pamācības, it kā pieaugušais pilsonis ar biļeti rokās būtu mazs bērns..
2.poēt. Sveiciens šķiroties. Ardievas.
PiemēriLilija nopurinājās, caur asarām uzsmaidīja Agnesei un, pamājusi ar galvu atvadas, ātri aizgāja.
- Lilija nopurinājās, caur asarām uzsmaidīja Agnesei un, pamājusi ar galvu atvadas, ātri aizgāja.
- Kaut kur tālu, tālu rīta pustumsā atskanēja dobjš un gari stiepts svilpiens, it kā Daugavā kāds kuģis būtu pacēlis enkuru un tagad sūtītu pēdējās atvadas vēl miegā grimušajai pilsētai.
- pārn. Rudenīgā saule gan vairs nespēj žilbināt acis, bet slaidie bērzi pakalnēs ar zeltaino mirdzumu, liekas, bagātīgi izšķiež savu skaistumu par norām, kur atvadas sāk teikt dāsnā vasara ...
Avoti: 1. sējums