Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pareizticīgs
pareizticīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
PiemēriIeradās ezermalā pie jaunajiem draudzes locekļiem pareizticīgās garīdzniecības priekšstāvji..
  • Ieradās ezermalā pie jaunajiem draudzes locekļiem pareizticīgās garīdzniecības priekšstāvji..
2.lietv. nozīmē: pareizticīgais, -ā, v.; pareizticīgā, -ās, s. Pareizticīgo baznīcas loceklis. Pareizticības piekritējs.
PiemēriPie svētbildes nometās zemē arī citi pareizticīgie.
  • Pie svētbildes nometās zemē arī citi pareizticīgie.
  • Ķēču skolā bērni mācījušies divās grupās, vienā bija luterāņi, otrā - pareizticīgie.
  • Krievijas pareizticīgo baznīca.. skaitījās Krievijas impērijas valsts baznīca..
Stabili vārdu savienojumiPareizticīgo baznīca.
  • Pareizticīgo baznīca1. Pareizticības reliģisko organizāciju kopums.2. Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Avoti: 6-1. sējums