pareizums
pareizums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pareizs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pareizība (1).
PiemēriIzmēģinājums prasa.. gūto skaitļu pareizumu un drošību pārbaudīt matemātiski.
- Izmēģinājums prasa.. gūto skaitļu pareizumu un drošību pārbaudīt matemātiski.
- Nav etalona, pie kura teātra vai kino režisors varētu pārbaudīt savas olekts pareizumu, nav līdzi dotas lietošanas pamācības.
2.Vispārināta īpašība → pareizs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pareizība (2).
PiemēriKareņina tēls parādīja Žaņa Katlapa uzskata pareizumu: negatīvajā tēlā jāmeklē cilvēciskas jūtas, domas, pārliecība..
- Kareņina tēls parādīja Žaņa Katlapa uzskata pareizumu: negatīvajā tēlā jāmeklē cilvēciskas jūtas, domas, pārliecība..
- ..stingri nošķirama tāda disciplinētība, kas balstās uz aklu bezierunu paklausību, no apzinīgas disciplīnas, kuras pamatā ir pārliecība par noteiktas rīcības pareizumu un nepieciešamību.
3.Vispārināta īpašība → pareizs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pareizība (3).
PiemēriVārda rakstības pareizums.
- Vārda rakstības pareizums.
Avoti: 6-1. sējums